Vai mēs tiešām pārtraucam mācīties pēc 60 gadiem?

Es parasti no visas sirds piekrītu citātiem, kurus dalos ar Sixty and Me kopienu, taču šodien es sastapos ar vienu, par kuru man ir dalītas jūtas. Marijas Ebneres-Ešenbahas citāts ir “Jaunībā mēs mācāmies, vecumā mēs saprotam”.

Vienā līmenī šajā citātā ir daudz patiesības. Nav noliedzams, ka gudrība nāk no zināšanu integrācijas. Jaunībā mēs mēdzam sprintēt no vienas pieredzes uz otru, reti apstājoties pietiekami ilgi, lai sajustu rožu smaržu. Tagad, mūsu 60 gadu vecumā, mums ir nopelnīja mūsu kaujas rētas un mums ir tendence vieglāk saskatīt kontekstu un smalkumu.



Māra Ebnere-Ešenbaha - Jaunībā mēs mācāmies, vecumā mēs saprotam

Tajā pašā laikā citāts šķietami norāda uz to, ka jaunība ir mācīšanās laiks, bet vecums - izpratnes laiks. Es neesmu pārliecināts, ka tas ir pareizi. Runājusi ar 1000 sieviešu kopienā Sixty and Me, es no pirmavotiem zinu brīnišķīgās lietas, ko jūs darāt ar savu dzīvi. Daudzi no jums atgriežas skolā. Citas sievietes sabiedrībā pēta savas kaislības un apkārtējo pasauli.

Tātad, iespējams, pareizāk būtu teikt, ka:

Jaunībā mēs mācāmies, vecumā mēs mācāmies saprast.

Protams, tas neizskatītos tik labi uz T-krekla!

Kādas ir jūsu domas par šo? Lūdzu, pievienojieties sarunai zemāk un neaizmirstiet nospiest 'patīk' un dalīties ar šo rakstu, lai saruna turpinātos!

Sāksim sarunu uniepazīstiet viens otru mazliet labāk. Ko jūs aizrautīgi mācāties tagad, kad jums ir 60 vai labāk? Vai apgūstat jaunas prasmes, lasāt par noteiktu tēmu vai sākat jaunu karjeru? Vai piekrītat vai nepiekrītat, ka jaunatne ir domāta mācībām, bet vecums – izpratnei?